N1

Austrumos 1942 g. 1.jūn.

Sveiks mīļā mammiņ!
Rakstu Tev dažas un mīļas rindiņas. Jo vakar saņēmu Tavu paciņu. Ļoti mīļš paldies Tev, ka mani neesi aizmirsusi manā dzimšanas dienā, bet kā lai māte aizmirst savu dēlu kad viņam jau 18 gadi un var priecāties ka tas jau ir jauneklis. Paldies mīļā mammiņ par biskvītiem un konfektēm. Man tikai ir bēdīgi, ka Tu esi nevesela un nevaru būt pie tevis, jo varbūt, ka Tev vismaz nebūtu jābēdājās kā man te iet. Esmu sveiks un vesels. Neesmu bijis ievainots, pagaidam man tas nav gadījies. Jo tad jau es pats būtu Tev rakstījis. Pastāstīšu kā tas izcēlās tās baumas. Es Paulim uzrakstīju ka Rolands ir slims, tā bija jo viņam bija kāja norīvēta un uzmetas augonis to viņam izgrieza. Rolands velnu dzīdams aizrakstīja ka es arī esot ievainots, jo viņa māte aizrakstīja kāpēc viņš par to nerakstot ka viņš ievainots. Tā tas izcēlās. Faktiski ne viens ne otrs nav ievainots ne slims. Man liekas tagad Tev nebūs ko uztraikties. Mīļā mamiņ ļoti žēl ka Tu esi slima un pašlaik nevaru Tev palīdzēt. Paulis raksta ka Tu nevarot dabūt ne ārstu ne zāles. Tur lai papiņš drusku parūpējas, kāpēc tad Tu esi SS-vīra māte ja neko tas nepalīdz. Lieta sekojoša: Papam pašam jāaiziet uz karskolu un jāizrunājas. Lai viņš iet personāl daļā un izstāsta un lai dabun zīmi priekš Tavas ārstēšanas. Tad Tu dabūsi zāles un tiksi pie ārsta un ja tas nelīdz tad lai viņš pieprasa lai mani laiž mājās nokārtot. Un atsūtiet tad ārsta zīmi ka Tu esi stipri slima. Jo citādi es te nevaru to pierādīt, ka esi slima. Pašlaik atvaļinājumus neizsniedz, jo mūsu sastāvs kas izbraucam no Rīgas ir sadalīts pa stelēm galvenais ka tagad ir sākusies ofensīva. Mums tā teica, ka uz augustu noteikti būsim mājās. Atvaļinājumu var dabūt tik tādos speciālos gadījumos ka vecāki kāds ir slims jeb kāda ģimenes nelaime. Saki ka es papu mīļi lūdzu to izdarīt, tas man nepatīk ka pie Jums notiek tāda plostošana. Saki papam lai viņš Tevi nelamā. Jo man tāpat kreņķi ka esi slima un kad vēl Tevi tā nostāda to es nepieļaušu.

P.S. Kā Paulim labi iet, iesvētības jau ir nodzertas tad tagad tik dzīvo uz priekšu. Bez tam es gandrīz piemirsu, ka saņēmu divas vēstules no Jums. Piedodiet ka tanī vēstulē ko Jūs Rīgā saņemsiet tik asi uzbrūku ka nerakstiet. Un lai atsūta kādu paciņu biskvītus. Bet to visu es tepat varu dabūt, un mēģināšu aizsūtīt Jums kaut ko. Jābeidz būs rakstīt, ir stipri vēls.

Uz redzēšanos mammiņ!

Mīļš sveiciens papam un Paulim no manis.

Uz redzēšanos Rīgā!

Fuerstenbergā 1942 22. VI

Sveiks mīļie mājinieki!

Kā Jums labi iet ar veselību es esmu jau vesels un maršēju pa Fürstenbergu. Ja Jūs gribiet tad atsūtiet kaut ko var sūtīt to kas nebojājas jūs jau ziniet kas man vislabāk garšo sūtīt var vienu kilogramu. Tagad mēs mācamies jau klasē un iet labi. Svētdien jau tiksim uz pilsētu. Tas ir ātrāk nekā domājām. Atrakstiet kā Jums labi iet pa Rīgu un kā sviežas Papam ar veselību un kā Tev mamma iet vai esi vesela. Paulim jau es domāju iet labi. Es Tev mamma  aizmirsu pateikt ka to gaļu vajag nopirkt no Jurkoviča dēla. Tas ir no Broņka un tas būtu viss. Te smēķēt dabūn, afelsinus un konfektes gan vēl neesam saņēmuši. Katru dienu mums ir vācu stunda. Divas nedēļas ir tā grūtāk bet vēlāk jau būs labi. Tad palieciet sveiki un veseli.

Uz redzēšanos! Rīgā

J.Jogints

N3

Sveiks mīļie!                                   30 sept 42g.

Esiet sveicinati! Kā jums labi iet? Man iet labi darba te ir daudz tāpēc vēl mājās netieku. Jūsu vēstuli saņēmu Baranovičos. Nevaru jums uzskaitīt tās vietas kur esmu bijis tagad pašlaik esmu Minskā. Dzīvoju labi ēšana arī ir ļoti laba. Esmu dušīgi uzbarojies. Jums jau Gulbis ir stāstījis kā bija ar ēšanu Fuerstenbergā. Cigaretes un tabaka arī priekš papa bet tas man gan nepatīk ka papus strādā pie Kraukļa vai tad kādu citu vietu nevarēja dabūt. Un vai jūs par dzīvokli ari rūpējaties. Driz vien būšu Rīgā varbūt vēl ātrāk kā vēstule. Nevar zinat jo ir Karš, bet līdz ziemas svētkiem noteikt tas ir tas vēlākais tad arī daudz dabūšu atvaļinājumu. Kā mammai iet lai tik daudz nekreņķējas man iet labi. Kā Jums citādi sviežas vai iet vis pa vecam. Kā Kārlim iet pa Laukiem, pasveiciniet un jums deva ari nav lielaka. Rakstu lielā steigā jo jābrauc atkal tālāk. Šeit jau ir lustīga dzīve krogi bez gala un tas tas labums ka var dabūt ēst un dzert ko grib. Nav tā kā Rīgā. Tik tas maksā dārgu naudu bet tā jau man netrūkst. Nevaru tā izstāstīt kā te iet gan jau izstāstīšu kad būšu mājās. Beigšu rakstīt. Pasveiciniet visus ko es pazinu.

Tad uz redzēšanos Rīgā.

30 sep.

Minska

Jusu aizmirstais dēls un brālis.

6 /I/ 43 gadā

Sveiks, mājinieki!
Kā Jums labi iet? Vai visi esiet veseli? Esmu saņēmis no Jums 3 vēstules. Uz vienu esmu atbildējis uz divām nav jo tās tik nupat saņēmu. Tev gadījies kustīgs rakstītājs. Labi vien ir. Pasveicini viņu. Ak tad tu tagad strādā kā kondiktors nu nekas pēc kara atvērsim savu kliņģeru fabriku. Man iet labi sava meiča jau arī ir kur pavadīt garos vakarus. Rolands arī ir pie manis dzīvojam lustīgi. Tādus laikus es vēl nav redzējis kā tagad nu riktīgs pļēgurs. Sūdīgi jau ar to sūtīšanu ir nav ko gaļu un samagonku var dabūt. Atsūti vēl kādu manu fotogrāfiju. Ko tu raksti kā Gulbis mums radinieks atraksti sīkāk. Kā Jums iet vai nav stipri augsts? Pie mums navar sūdzēties diezgan silts. Nekas vairāk nav ko rakstīt. Galvenais kad jāskrien laukā cīnīties. Citreiz rakstīšu garāku.

Uz redzēšanos dēls un brālis

Sveiks mīļais brālīt!  Kā tev labi iet, vai esi vesels. Ar ilgošanos beidzot saņēmām arī tavu vēstuli. Mēs jau bijām nobēdājušies ka nav kas ļauns noticis. Mamma bija ārkārtīgi priecīga kad saņēma tavu vēstuli tā kā no jauna būtu piedzimusi. Paldies Dievam visi pagaidām vēl esam veseli dzīvojam tāpat pa vecam. Papa tāpat brauc uz smago mamma tāpat šiverē pa māju es arī tāpat strādā kā būs vēlāk to redzēsim. Ziemassētkus un jauno gadu nodzīvojam tā mierīgi nekas jau liels nebija uz svētkiem šo to izcepu. Atraksti kā tu labi pavadīji svētkus un sagaidīji jauno gadu. Gulbis pa svētkiem bija Rīgā atvaļinājumā divas nedēļas 28 decembrī aizbrauca atkal uz fronti lika tevi pasveicināt un novēlēja laimīgu jauno gadu teica gan jau jūs tur arī varbūt satikšoties. No laukiem arī neviens nav bijis Rīgā tikai Berta bija pa svētkiem izbraukusi uz vilciņiem viņi dzīvojot tāpat pa vecam. Vēstulē ielieku vienu tavu fotogrāfiju pasveicini Rolandu un lai viņš turās droši nekad cīņā nepagurstiet novēlu jums to labāko no sirds. Pa svētkiem mums devas bija arī drusku lielākas kā parasti. Tu nepalieci frontē par lielu pļēguri. Kas tad tev tā par meiču ir vai kāda poliete vai ukrainiete vai kāda maruža. Lai nu būtu kāda būdama mani tas neinteresē tev pašam jau tas labāk jāzin. Šoreiz beigšu jo vairāk nekā nevaru tev uzrakstīt man ir lielas pohmaļas jo vakar nāvīgi iemetam pa lampu vienam čalim bija 21. dzimšanas diena. Nākošo reizi uzrakstīšu ko vairāk dzīvo vesels un brauc drīz mājā atpūsties.

Sveiciens no mammas un papa viņi tevi gaida ar nepacietību mājās.

Atraksti drīz. Brālis Pauls

Rīgā 1943. g. 19. janvarī

Austrumos 1943. g.

Sveiks mājinieki!
Saņēmu Jūsu vēstuli 26.martā. Biju tiko atbraucis no Einzazes. Biju ļoti priecīgs, ka saņēmu no mājām vēstuli. Liels paldies par fotografiju ko atsūtījāt. Tas man nepatīk ka Tu Pauli man aizrādi ka lai nenoejot no ceļa. Jo nekad gan nevar tas notikt.. Neesmu nekāds mīkstpēdiņš ka nevaru atļauties visiem dzīves labumiem. Kad ar mašīnām izbraucies 200-300 kilometru tad jau kads atspirdzinošs dzēriens der un kupls dūms. Man liekas tev to vajadzēja saprast kā vīrietim. Nu pietiks pārmetumu. Jāparunā par ko citu. Tagad Rīgā stiprā spēkā ir iesaukšana Leģionā vai tu ari neesi uz tādām domām nācis, bet tev jau tur pat ir labi. Kā Jūs manu naudu saņemiet un cik atrakstiet. Paps lai aiziet uz karskolu un apjautājas mēs man liekas saņemam frontes piemaksas un ja kas Jums grūtāk dabūt tad lai papus aiziet uzprasīt kādu zimi ka nav jāgaida. Drīz jau varbūt tiksim mājās. Jūs jau ziniet ka grūti tikt mājās jo ir daudz pienākumu un maz cilvēku. Vai tad no Laukiem nav neviens atbraucis. Un kā iet Kaķikam pa fronti vai nav atvaļinājumā bijis. Mēs ar Roli esam kopā dzīvojam labi. Būs jābeidz rakstīt kā mammai labi iet kad paliek stipri slima tad jūs variet atsūtīt telegrammu tad tikšu uz Rīgu tikai tā kad ir no ārsta zīme vai kad ievietota slimnīcā. Pasveicini un pasaki lai veseļojas.

27. martā

Uz redzēšanos Rīgā. Dēls un brālis

Austrumos 1943.g. 22.Apr.

Sveiks mājinieki!
Rakstu pēc ilga pārtraukuma Jums atkal vēstuli. Pašlaik atkal esmu Minskā. Neņemiet ļauna ka nerakstu, Jūs jau ziniet ka man maz laika atliek, šādas tādas darīšanas, bet kad ir laika tad jau arī šifrēju. Redziet ir jau pagājuši pieci mēneši kamēr atrodos austrumos. Man jau tie pieci mēneši ir pagājuši ātri tik nezinu kā Jums tas izlicies. Cerams ka drīz tikšu uz Heimat. Daudz jau par to nevar domāt. Tagad Rigā laikam iet diezgan jauki var klejot apkārt jo laikam silts. Tagad man ar Roli ar iet diezgan labi ejam uz kino, teātriem un uzdzīvojam. Dabūn zināt arī kā Jums iet pa Latviju, jo palasam vienu otru laikrakstu. Man iet labi Rolis arī ir spirgts tā mēs dzīvojam un domājam par mājām. Atrakstiet kā iet Jums visiem. Kā sastāv ar iesaucamiem laikam jau tagad tukša Rīga. Labi ka es jau esmu dienestā. Nebūs aizrādītāji ka palicis vājprātīgs. Tagad jānožēlo pašiem. Beigšu rakstīt jo jānesās uz večerinku.

Palieciet sveicināti. Jūlijs

Gaidiet mani atkal mājās kad lapas jau sāks dzeltēt.

Mana adrese.
Ko pareizi uzrakstiet citādi vēstule var neatnākt.
SS-mann Jogints Julijs.
Postfach 47. Minsk Ostland.
Abs.Jogints Rewaler str.**-** Riga Lettland

Mana adrese:
Feldpost
SS-mann Jogints
Si-po und SD Gluboki

Glubokos 1943.g. 6.Jūl

Sveiks mammucīt! Piedod, ka nevarēju vislaik rakstīti, jo biju aizņemts visu laiku pa einzaci, tādēl arī neatlika laika. Varu Tev pateikt ka esmu jaunā vietā jau tuvāk pie mājām. Latvijas robeža no mums ir 80 kilometrus. Bijušās Polijas apgabalā. No mums 100 kilometrus ir Daugavpils. (Vari kādreiz nākt apciemot) Ir izredzes augustā tikt mājās . Tagad vairs neesmu kopā ar Rolandu. Viņu aizkomandēja citur. Šeit mums ir labāk, skaistāka pilsēta, un mazāk vīri. Apkārtne šeit ir ļoti smuka, kalni un ezeri. Mūsu māja atrodas uz ezera krasta. Galvenais pašam nekas nav jādar. Žīdietes apkalpo un rūpējās par mūsu ērtībām. Dzīvojam 6 vienā istabā kur ir visādas labierīcibas mazgājamās telpas dīvani dzīvojam kā baroni.

Kā Tev pašai iet vai esi vesela? Kā papam iet vai ari vesels? Paulis laikam raujas pa "Ķemeriem" pasveicini no manis un saki lai viņš no turienes atraksta. Beigšu rakstīt jāsteidzās, jo braucam uz vienu vietu.

Pasveicini no manis papu.
Paliec mīļi sveicināta un gaidi mājās.
Tavs dēls.
Gaidīšu atbildi.

Austrumos 1943.g. 23.jūl.

Sveiks mammiņ!
Vispirms pateicos par Tavu vēstuli, kuru saņēmu 20.jūlijā. Man liels prieks, ka tu atkal esi veselāka. Tu saki ka ir pagājuši jau 8.mēneši tā jau apmēram ir kad izbraucām tad teicu, ka augstākais mēnesis. Man tas laiks ir ātri aizskrējis nezinu kā Jums. Drīzi jau tikšu mājās varbūt augusta beigās. Tagad dzīvoju jauki, tik pat kā "Rīgas Jūrmalā". Nemaz negribas braukt mājās. Citādi viss ir uz godu. Kā tad papps atkal sadomājis laisties pie veciem ienaidniekiem. Tā jau ir viņam tāda mīkstāka sirds, radiem jāizpalīdz, nu nekas redzēs kāds būs gala iznākums. Man liekas tāds pats kā ir bijis. Ko es tur tiesāšu, manis pēc rīkojās, kā pašiem patīk. citādi Jums iet labi, spriežot pēc izteicieniem. Jābeidz būs rakstīt, kad jau būšu mājās tad pastāstīšu sīkāki.

Pasveiciniet lauciniekus visus pazīstamus.

Daudz daudz laimes vārda dienā!

Mīļš sveiciens Tev un pappam
No dēla austrumos.

Austrumos 1943.g. 14. aug.

Sveiks mammiņ!
Vispirms paldies par tavu vēstuli, kuru saņēmu 12. augustā. Kā redzu tad jau Jums sevišķi labi neiet, slikti, ka tagad netieku mājās, tad varbūt ka Tavi apstākļi uzlabotos. Pasaki papam, ka es viņu lūdzu, vai tad viņš nevar viereiz kārtīgi dzīvot, vienmēr tā pindzelēšanās ar zirgiem. Visbeidzot par dzīvokli, vai viņš to nevar dabūt jaunu? Ko es viņam pārmetīšu lai dzīvo kā patīk. Tu mammiņ pacieties kamēr aizbraukšu drīz jau būšu pie tevis tad jau visu nokārtošu. Daudz es šoreiz nerakstīšu jo pastāstīšu un izbāršos kad būšu mājās. Paulim pagaidam nerakstīju varbūt, ka būšu mājās. Pašlaik jau arī nav nekas sevišķs. Tā tad es beigšu rakstīt.

Paliec mīļi sveicināta!
Tavs dēls austrumos.
Pasveiciniet visus!

Uz redzēšanos Rīgā!

Mana adrese
SS-mann Jogints.
Sipo und SD Glebokie