zieds1mazs2.gif (177 bytes) ROOTS=SAKNES zieds1mazs2.gif (177 bytes) Names zieds1mazs2.gif (177 bytes) Help

 

 

 

 

Law on Name Changes 1939

This is the text of the Law on the Change of person Names in Latvia. It was adopted on December 21, 1939 after the resettlement of the ethnic Germans was finished (December 15, 1939). (More on the resettlement in another Page) The political idea of this Law was to give Latvians a good possibility of changing the names coined from German words to the Latvian style names. It seems, however, that a mass change did not occur, at least there are still plenty of Latvians with German style names. To my knowledge, the name changing became most popular in 1940 among the officers of the Latvia Army. It may be added that the Law had not so much time to work, because half year later the Soviet invasion began and the changing of the name became much less important than other matters.

The Law is copied from the newspaper Valdības Vēstnesis (The messenger of the Government), December 22, 1939. The text is in Latvian only, because I postponed the translation or reviewing to future.

 

 

Ministru kabinets 1939. g. 21. decembrī ir pieņēmis un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:

Likums par uzvārdu maiņu

1. Latvijas pilsoņi dibinātu iemeslu dēļ var mainīt savu uzvārdu. Dibināti iemesli uzvārda maiņai ir šādi:

1) ja uzvārdiem ir nievājama, neglīta vai piedauzīga nozīme;
2) ja uzvārds nav daiļskanīgs;
3) ja uzvārds neatbilst attiecīgas personas tautībai;
4) ja uzvārds sastāv no vairākiem vārdiem;
5) ja uzvārds ir pārāk plaši izplatīts;
6) ja uzvārda maiņai par pamatu ir kāds cits apstāklis, kuru par pietiekoši svarīgu atzīst iekšlietu ministris.

2. Uzvārdus mainot, pilsoņiem jāizvēlas daiļskanīgi un retāk sastopami uzvārdi, jauniem uzvārdiem aizliegts izvēlēties vārdus ar negativu, dažādi izprotamu vai pārprotamu nozīmi.

Latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus.

3. Vienas ģimenes locekļi (Civillik. 214. p.) var izvēlēties tikai vienu jaunu uzvārdu. Laulātiem uzvārdus mainīt atļauts tikai abiem kopā pēc abpusējas vienošanās, iesniedzot kopēju lūgumu.

Ja vecāki maina uzvārdu, tad vecāku varā esošie bērni, kas ir jaunāki par 16 gadiem, dabū vecāku jauno uzvārdu, bet bērni, vecāki par 16 gadiem — tikai tad, ja viņi uzvārda maiņai piekrīt.

Bērni, vecāki par 16 gadiem, uzvārdu maiņai var iesniegt lūgumus ari patstāvīgi un savus uzvārdus mainīt neatkarīgi no vecākiem. Nepilngadīgiem tomēr nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišana.

4. Uzvārda maiņa nav atļauta:

1) ja uzvārda maina aizkar trešo personu intereses;
2) ja uzvārda maiņa runā pretim labiem tikumiem;
3) personām, kas atrodas zem tiesas vai izmeklēšanas;
4) personām, kas zaudējušas tiesības pēc Sodu likuma 27. vai 28. pantu noteikumiem, kamēr zaudētās tiesības nav atgūtas;
5) garā slimiem un personām, kas atrodas aizgādniecībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kas atzītas par maksātnespējīgām.

5. Lūgumi par uzvārda maiņu jāiesniedz Iekšlietu ministrijai tieši vai ar vietējā policijas iecirkņa starpniecību. Iesniegt šos lūgumus caur pilnvarniekiem nav pielaižams. Lūgumus izšķir iekšlietu ministris.

6. Uzvārda maiņas lūgumā jānorāda:

1) lūdzēja vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un vieta, ģimenes stāvoklis, tautība un dzīves vieta;
2) lūdzēja vecāku varā esošu bērnu, jaunāku par 16 gadiem, vārdi, uzvārdi, dzimšanas laiks un vieta, tautība un dzīves vieta;
3) lūdzēja attiecības pret karaklausību, atzīmējot, kad un kādā karaspēka daļā viņš kalpojis;
4) kāda iemesla dēļ lūdzējs vēlas uzvārdu mainīt un kādu jaunu uzvārdu lūdz piešķirt.

7. Par visām pārmaiņām, kādas uzvārda maiņas gaitā notiek lūdzēja ģimenes stāvoklī un sastāvā, viņam nekavējoties jāpaziņo Iekšlietu ministrijai, apstiprinot pārmaiņas ar attiecīgiem pierādijumiem.

8. Uzvārdu mainas lūgumam jāpievieno:

1) lūdzēja pases noraksts, ko apliecinājusi valsts vai pašvaldības dienestpersona vai notārs;
2) lūdzēja un viņa vecāku varā esošu bērnu, jaunāku par 16 gadiem, dzimšanas apliecības;
3) lūdzēja laulības apliecība;
4) lūdzēja paraksts par to, ka nav šajā likumā paredzētu un ar lūdzēja personu saistīto šķēršļu uzvārda maiņai un ka lūgumā sniegtās ziņas ir patiesas;
5) kvīte par sludinājumu naudas iemaksu.

9. Ja uzvārda maiņas lūgums atbilst likuma prasībām, tad Iekšlietu ministrija ar sludinājumu ,,Valdības Vēstnesī" uzaicina visas ieinteresētās personas 14 dienu laikā, skaitot no izsludināšanas dienas, iesniegt ministrijai savus iebildumus pret uzvārda maiņu.

10. Pēc iebildumu iesniegšanas termiņa notecējuma iekšlietu ministris, izskatijis uzvārda maiņas lietu, izlemj to pēc būtības. Par lēmumiem, ar kuriem noraidīti uzvārda maiņas lūgumi vai atstāti bez ievērības iesniegtie iebildumi, jāpaziņo lūguma vai iebilduma iesniedzējam.

Minētos lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt Senāta administratīvam departamentam 14 dienu laikā, skaitot no paziņojuma saņemšanas.

11. Iekšlietu ministra lēmums par uzvārda maiņu izsludināms ,,Valdības Vēstnesī", bet lēmuma noraksts izsniedzams lūdzējam.

12. Personām, kam piešķirti jauni uzvārdi, vecās pases nekavējoties jāapmaina pret jaunām.

13. Uzvārda maiņas lēmumu norakstus Iekšlietu ministrija piesūta atzīmēšanai dzimšanu un laulību reģistros piekritigām dzimtssarakstu nodaļām un Baznīcu un konfesiju departamentam. Tāpat par uzvārda maiņu tām personām kas reģistrētas uzraudzības iestādēs Iekšlietu ministrija paziņo piekritigām iestādēm

14. Lūgumi, sūdzības, iebildumi, paziņojumi, paskaidrojumi, tiem pievienošanai aredzētie dokumenti un vispār visāda veida sarakste, ko valsts administratīvām, tiesu un pašvaldības iestādēm un dienestpersonām iesniedz pilsoņi latvisko uzvārdu iegūšanai, ir brīvi no zīmognodevas.

Dokumenti, ko valsts administratīvās, tiesu un pašvaldības iestādes un dienestpersonas, garīdznieki un konfesionālās iestādes izsniedz pilsoņiem latvisko uzvārdu iegūšanai, ir brīvi no visāda veida nodevām un citiem maksājumiem.

15. Šā likuma piemērošanai iekšlietu ministris var izdot instrukciju.

Ar šo atcelts līdzšinējais Likums par uzvārda mainu (Lik. kr. 1920. g. 209).

Šis likums stājas spēkā izsludināšanas dienā.

Rīgā, 1939. g. 22. decembrī.

K. Ulmanis, Valsts un Ministru Prezidents.

 

Comments © Bruno Martuzāns. 2002