zieds1mazs2.gif (177 bytes) ROOTS=SAKNES zieds1mazs2.gif (177 bytes) History zieds1mazs2.gif (177 bytes) Help

 

 

 

 

mazpuke3.GIF (425 bytes) Military service after 1873

In 1873 the new Law of mandatory military service was adopted in the Russia Empire. In 1874 the first draft in accordance with this Law took place. The newspaper Latweeschu awihses informed its readers about the Law and about the activities concerning the draft in 1874. In January the newspaper published their overview of the Law that I copied in this Page.

Pretty good Latvian command is needed for understanding of the text, however, because the usage of many words and the spelling are different now. I have not reviewed this overview in English yet but hope to do it later, though the general information about the Law is available in the Page on the military service.

I have typed the original Gothic texts using modern lettercase, but unfortunately I could not type it as it was in the newspaper. The problem was that the sound "s" (like in the word see), that the letter "s" represents in the modern language, in 1874 was represented by the crossed letter "s"  in the Gothic. This letter has no analogous in the modern lettercase in any computer font. The ordinary letter "s" in Gothic was reserved for the sound that now is written as "z". I used the letter "s" for both sounds so this letter in the Latvian text of this Page should be pronounced as "s" or "z" depending on the word. I hope you will be able to distinguish the real pronunciation in all cases following the modern pronunciation.

Now the text of the publication in Latvian.

 

Tas Ķeisarisks ustaws jeb likums par to wispahrigu kara deenestu pild weselu grahmatu, tā ka nespehjam to wisu tuhdal nodrukaht un isņemsim schoreis lasitajeem tohs pirmohs gabalus, kas likumā atrohdahs un katram ir eewehrojami un eesim turpmak tahlak:

 

No. 3 Treschdeenā,16 (28) Janwar

§ 1-9. Kreewu walsti wisai wihrischku kahrtai, weenalga kuras kahrtas, ja-eet deenestā; nau brihw atswabinatees zaur naudu waj weetneeku. Kas wezaks par 15 gadeem, netohp atlaists par zitas walsts pawalstneeku, pirms Kreewu walstī ir sawu deenestu nodeenejis. Kara spehks tohp eedalihts 3 schķirās: 1) walsts drusma, ko pa kreewiski sauz "apaltscheni", ta tikai leelos kara laikos tiks sasaukta; 2) reserwa, no schihs armija spehkus lasahs peeņemdama tahdus klaht, kas wehl nau sawu pilnu deenestlaiku isdeenejuschi; 3) pati armija, kur ikgadus tee jauni rekruschi nahk klaht. Pehz kara minstera aprehķinaschanas Wisaugstaka pawehle katrā gadā issludinahs, zik armijai un preeksch kuģeem jaunu spehku waijaga.

§ 10-17. Katrs welk weenreis sawā muhschā to lohsi, kas to peedala waj nu armijai waj tuhdal walsts drusmai. Ikgadus losehs tik tahdi, kas ta gada 1. Janwarī 20 gadus wezi palikuschi. Noseedsneeki, kas sawas kahrtas teesibas saudejuschi, netohp ne pee lohsehm nei deenestā ņemti. Rekruschu ņemschana noteek ikgadus no 1. Nowember lihds 15. Dezember. Preeksch kara kuģu spehka eelasischanas tiks ihpaschi apgabali nosihmeti; kas nedeen par matroscheem, tee deen armijā.

§ 17-24. Deenesta laiks armijā ir nolikts us 15 gadi, no teem ir rehķinati 6 gadi frontē un 9 gadi reserwā. Preeksch kuģineekeem un tahdeem, kas Sibirijas pusēs deen, ir nolikti 7 gadi frontē un 3 reserwā (kopā 10). Kara laikā pee frontes gadeem war peeņemt reserwas gadus. Tāpat kara un juhras ministerijai ir atwehlehts ari preeksch laika atlaist saldatus reserwā; wirsneezibas war katrā laikā saldatus us biļetehm lihds gada laikam atlaist. – Kad ir waijadsigs, tad us Ķeisara pawehli reserwneeki teek sasaukti dehļ kara spehka peepildischanas. Bes tam tee tik pa wisu reserwas laiku 2 reis un ne ilgak kā us 6 nedeļahm war tikt sasaukti eeskohloschanas labad. Us sewischku Ķeisara atwehleschanu walsts amatohs stahwoschi war tikt atswabinati no reserwas laika eesaukschanahm.

§ 25-35. Kamehr frontē deen nau nekahdas walsts un nowada nodohschanas no galwas jamaksā, tik ween tahs paleek, kas kriht us wiņu nekustamahm mantibahm. Reserwneeki war wisadōs walsts amatōs staht un kad tohp us armiju saukti, tad wiņu amats un weeta tohp usglabata, ka war atpakaļ nahkdami tanī atkal eestaht. Reserwneeki zaur zaurīm teesas leetās peekriht pee ziwilteesahm. Swabadibu no nodohschanahm reserwneeki bauda tik pirmā gadā, kur pee reserwas tika peeskaititi jeb kur pehz eesaukschanas tika atlaisti. Kas frontē waj reserwā zaur slimibu jeb eewainoschanu tohp par nederigeem, tohp is reserwneeku listehm isdsehsti. Kad tee nespehj sawu maisi pelniht, un teem nau radu, tad tee dabuhn krohņa palihdsibu no 3-6 rubļ. par mehnesi. Karā krituschu peederigi teek ihpaschi apgahdati; par reserwneeku familijahm kara laikā jagahda draudsehm, kur schihs nespehj, palihds krohnis. (Turplikam tahlak.)

Treschdeenā, 23 Janwar (4.Februar)

§ 36-41. Pee walsts drusmas, ko pa kreewiski sauc “ratņikus” peeder, stahwoschu kara spehku atrehķinot, wisi derigi wihrischķi no 20-40tam pilnam gadam, ari tee, kas no reserwas jau bij atlaisti. Ja tee, kas pahri par 40 gadeem, grib, tad var eestaht ratņikōs. Ratņiki buhs 2 daļās daliti; pee pirmahs peekriht wisi tahdi, kas pee beidsamajahm 4 lohseschanahm tika us walsts drusmu atlikti; pee ohtras peeder wisi citi gada gahjumi. Ratņikus sasauc ihpasch Ķeisara manifests un pawehle. Par “ratņiku” familijahm kara laikā gahda draudse jeb krohnis.

§ 42-44. Kas dehļ kaitehm un wainahm pawisam nederigi, tee tohp no deenesta atswabinati; tikai tad ne, kad paschi sew tihschi locekļus maitajuschees. Wisumasakais mehrs, kas ja-usrahda, ir 2 arschinas un 2 ½ werschoki. Wahjineeki un slimi, kur wehl zeriba ir, tohp us gadu turpmak atlikti; ja nakoschā gadā neder, tad atleek wehl us gadu jeb isdohd leezibu, ka ir atswabinati.

§ 45-51. Pee deenesta weeglinaschanahm stahw pirmā schķirā: a) Nespehjneeka tehwa jeb nespehjneezes atraitnes weenigs darbaspehzigs dehls; b) weenigais darba spehzigais brahlis no weena jeb wairak bahriņeem; e) weenigais darba spehzigs dehls, kur tehwa tehwam waj mahtei jeb mahtes tehwam waj mahtei truhkst spehjneeka dehla; d) tas weenigais dehls katrā familijā, kad ari tehws wehl buhtu spehjneeks. Schee wisi saude sawu weeglinaschanas rekti, tik lihds kā wezaks jeb wezaku wezaks usrahda, ka behrns jeb behrna behrns nau familijai par apgahdataju. Otrā schķirā stahw: Weenigais darba spehzigs dehls, kur tehws gan wehl ir spehjneeks, bet brahļi wehl apaksch 18 gadu wezumā. Treschā schķirā: Tee kas wezuma gadōs nahk tuhdal pehz jau frontes deenestā stahwoscha, waj deenestā miruscha brahļa.

Schihs schķiras, trescha, otra un pirma tohp veena pehz otras tik tad sauktas klaht, kad pee lohseschanas israhdahs, ka truhkst zitu derigu. Audsekņi, kas preeksch desmita dsihwibas gada ir peeņemti, tāpat padehli, kur patehwam jeb pamahtei pascheem dehla nau, tohp eeskatiti kā meesigi dehli.

Par darba spehzigeem rehķina wisus, kas stahw tais gadōs no 18-55; tik ween tahdus ne, kas zaur kaitehm un gaudenumu ir nespehjneeki, jeb kas par strahpi ir aissuhtiti prohjam, jeb kas wairak ka 3 gadus kā pasuduschi jeb kas par saldateem jau deen frontē.

Kad weenai familijai tas weenigais darbaspehzigais suhd, tad tas familijas wezakais war no jau deenestā stahwoscheem familijas lozekļeem weenu isņemt atpakaļ, tikai ne kara un lehģera munstura laikōs. Kad 2 weenā gadā dsimuschi brahļi iswelk abi tahdu lohsi, ka ja-eet deenestā, tad weens tohp atlaists un ratņiku listēs eerakstihts. Brahlis, pusbrahlis jeb brahļu un mahsu behrni war weens par ohtru eet, bet tik tad, kad paschi ir swabadi, nepeeder jau pee reserwas un ir tais gadōs no 20-26; tad atswabinatais teek peeskaitihts ratņikeem.

§ 52. Dehļ darischanahm mantibas un saimneezibas leetās tohp atwehlehts deenestā eeschanu us 2 gadi pawilzinaht, bet tik tahdeem, kas walda ar ihpaschuma rekti nekustamas mantibas jeb weenu wiņeem peederoschu andeles eerikti waj fabriķi. (Dsehreenu pahrdotawas tē netohp lihds skaititas.)

§ 53-55. Skohlās buhdami jaunekļi tohp ar 20 gadeem pee lohsehm saukti, bet lai tee waretu skohlas iseet zauri, tad ir atwehlehts deenasta eeschanu pawilzinaht un prohti: 1) lihds pilneem 22 gadeem tahdeem, kas eet skohlotaju seminarōs un zitās skohlās no ohtras klases. 2) lihds pilneem 24 g. kuģineeku skohleneem un garigneeku seminaristeem. 3) lihds pilneem 25 g. daschadu ihpaschi minetu skunsts skohlu skohlneekeem. 4) lihds 27 gadeem teem, kas augstakahs skohlas apmekle. 5) lihds 28 g. teem, kas garigneeku akademijās jeb kas sataisahs us profesora amateem. Wiseem scheem § 53 mineteem ir brihw 2 meneschu laikā preeksch eesaukschanas pee lohsehm peemeldeht, ka grib pehz laika ar sawaļneeku rektehm kara deenestu nodeeneht un tohp tad no lohsehm atlaisti un eet sawas skohlas zauri.

§ 56. Deenesta pa-ihsinaschanas 1) Kas uniwersitetes jeb tai lihdsigas skohlas gahjumu zaurisgahjis, teem jadeen frontē ½ gads un reserwā 14 ½ gadi. 2) Kas ģimnasiju jeb tai lihdzigu skolu isgahjuschi, deen frontē 1 1/2 gadi un reserwā 13 1/2 gadus. 3) Kas treschās schķiras skohlas zauri gahjuschi jeb tahdu mahzibu usrahdijuschi, deen frontē 3 gadi un reserwā 12 gadi. 4) Kas leezibu peeness par zetortas schķiras skolu sinaschanahm (elementar un ķirspehles skohlahm), deen 4 gadi frontē un 11 g. reserwā. Kahdas schihs peeprasitas leezibas, to turpmak skaidraki israhdihs; wisadi pee tahm peeder ari tas, ka proht pa kreewiski weikli un saprahtigi lasiht un labi rakstiht. Tee paragrafā apaksch teem nummureem 1. un 2. apsihmeti war pehz skohlas iseeschanas katrā laikā tuhdal pee deenesta meldetees un paschi izwehletees kur grib deeneht.

§ 57-61. Kas kā kapteines jeb tahlahs kuģoschanas stuhrmaņi eestahj kuģu deenestā, teem jadeen 2 gadi frontē un 8 g. reserwā; stuhrmaņeem no malu kuģoschanas jadeen 3 g. frontē un 7 g. reserwā.

§ 62. Atswabinati tohp no deenesta: 1) wisi kristigi mahzitaji 2) greeķu katoļu psalmotaji, kas garigus seminarus zauri gahjuschi.

§ 63-66. Tuhdal tohp meera laikōs pee reserwas us wiseem 15 gadeem peeskaititi: dakteri, lohpu dakteru un apteeķu gudribas magisteri; skohlotaji, kas stahw darba waldischanas skohlās. – Us wiseem 10 gadeem teek meera laikos pee reserwas kapteines, stuhrmaņi, eksam. lasmaņi

§ 67-77. Kursemē eesaukschana notiks pehz pilsteesu apriņķeem, Widsemē pehz bruģu teesu apriņķeem. Eesaukschanas weetai nebuhs nekur tahlaki buht kā us 59 werstehm.

§ 78-80. Tahs sasauzamahs weetas tohp no gubernatora apstiprinatas un war tik ar ministeru atwehleschanu tapt pahrgrohsitas. Schihs nospreestas lohseschanas weetas tiks zaur ministeriju issludinatas.

§ 81-88. Katrā guberņā buhs guberņas komisione preeksch kara deenesta buhschanas, ta stahwehs sem gubernatora. Katrā apriņķī atkal apriņķa komisione, tai buhs no gubernatora eezelts presidents, par lohzekļeem 1 wirsneeks, 1 no teesas kungeem un Widsemē bruģu teesas kungs, Kurzemē pilskungs, un 1 lohzeklis, kas no ta apriņķa pagastu wezakajeem teek us 3 gadi iswehlehts. Kad pee ta apriņķa peeder ari pilsehtneeki, tad ari birģermeisters sehdehs komisionē. Schi apriņķa komisione pehz rindas ees no weenas sasauzamahs jeb lohseschanas weetas us ohtru.

§ 89. Guberņas komisiones darischanas buhs: Redseht, ka wisa sasaukschana un peeņemschana noteek pehz kahrtas, to preeksch guberņas nolemtu ņemamu rekruschu skaitu isdaliht us apriņķeem, wehl reis pahrraudsiht tohs deenestam peeņemtus, saņemt suhdsibas par apriņķu komisionehm un doht isschķirschanas spreedumus un eesuhtiht tahlak wispahr siņas par wisu dohschanu.

§ 90. Apriņķa komisiones darischanas buhs: Sastahdiht listes preeksch teem klaht peenahkuscheem, kas isg. rewisionē nebij usņemti, pahrraudsiht waj wisas sasaukschanas listes ir pehz kahrtas, isdoht siņas par wiseem teem, kam kriht deenestā eet, sasaukt deenestneekus us nospreestu weetu, nolik ar kahdahm rektehm katrs deenestā eestahj, kā tahs schķiras nahk weena pehz otras; redseht, ka tee peeņemtee ir un paleek derigi preeksch deenesta; ka jaunee rekruschi tohp saņemti un ka par wisu to katru reis siņas tohp guberņas komisionei eesuhtitas.

§ 91-93. Preeksch rekruschu ismekleschanas katrā apriņķa komisionē buhs 2 dakteri, weens no ziwil un ohtrs no kara waldibas, un tad wehl weens saņehmejs no armijas puses; guberņas komisionē buhs atkal 2 dakteri dehļ pahrraudsischanas.

§ 94-101. Kas jau bij rewisiones listēs eerakstiti un tāpat tee, kas pehz rewisiones peerakstiti, tee tohp peedaliti pee tahs sasauzamahs weetas, kur tas pilsehtu jeb lauku nowads peeder. Kas X. dwehseļu rewisionē bij atswabinahts no peerakstischanas, jeb kas pehz tam isstahja is nodoschanu maksataju okladehm, teem waijaga tapt peerakstiteeem pee weenas no tahm sasauzamahm weetahm, kuru apgabalā wiņeem waj wiņu wezakeem ir peederiga nekustama mantiba, jeb kur wiņi dsiwo jeb beidsamajā laikā dsiwoja. Peemeldotees japeeness dsimschanas deenas leeziba pee tahs peederigas apriņķa komisiones. Atskaitoht nohst wisus lauzineekus, kas peeder pee nodohschanu maksataju kahrtahm, waijaga wiseem ziteem wihrischķeem, tik lihds kā tee ir 16 gadus wezi un ne wehlaki kā 31. Dezember tanī gadā, kur tee tohp 20 gadus wezi, isņemt parahdischanu, ka ir peerakstiti pee weenas sasauzamas weetas; schadas parahdischanas isdohs apriņķu un pilsehtu komisiones. Tahdā parahdischanā buhs peesaukts: Krustams-, tehwa- un familijas wahrds, dsimschanas deena, tiziba, kahrta, amats jeb maises pelnischana, waj proht lasiht un rakstiht, kahdā skohlā bijis jeb ir, un kas to sihmi isdewis. Bes lauzineeku okladisteem wiseem ziteem, kad grib prezetees jeb draudses waj walsts amatā eestaht, tad japeeness leeziba, ka ir pee weenas sasauzamahs weetas peerakstihts. Schee no § 94-100 ussihmeti nospreedumi nesihmejahs wis us Pohļu semi; tur buhs schinī leetā sawas kahrtibas.

§ 102-114. Katra gada eesahkumā tiks sastahditi sasaukschanas ruļļi preeksch teem, kas nau pee oklades, zaur apriņķa komisioni; preeksch teem, kas ir rewisiones ruļļos stahw, zaur pilsehtu un nowadu waldibahm. Tur buhs wisi eerakstiti, kas to gadu preeksch tam ir atsneeguschi sawu 20. gadu; par teem, kas paschi us sew no laba prahta grib deenestā staht (sawwaļneeki) tiks ihpaschi ruļļi westi. Tais ruļļos ari buhs peesihmehts, kur katrs dsihwo, wiņa zilts un mantibas buhschana, kam war buht sawas teesibas. Ruļļi taps sarakstiti pehz basnizgrahmatahm, rewisiones grahmatahm un zitadahm leezibahm. Krustamahs grahmatas isdohs preeksch wiseem kristigeem zilwekeem wiņu mahzitaji, preeksch schihdeem un zitu tizibu ļaudihm waldischanas teesas, kas wiņu listes wed. Tai israkstā is dsimuschu ruļļeem buhs wisi sasihmeti, kas stahw tai wezumā, kuram janahk preekschā; kas no teem miruschi, buhs klaht peesihmehts. Kur weenam truhktu skaidras leezibas par wezumu, tur taps pehz isskata wiņa wezums nowehrohts; tahdi buhs sewischķi peesihmeti.

§ 115-118. Teem sewischķeem sasaukschanas ruļļeem waijag lihds 1. April gataweem buht. Tad wiņi 2 nedeļas stahwehs iskahrti apriņķu un pilsehtu komisionēs; tais pilsehtu un nowadu waldibās tahs listes taps preekschā lasitas. Katram ir brihw 2 nedeļas preeksch ruļļu tahlak eesuhtischanas peemeldeht, ja atrohd kahdu wainu. Schi peemeldeta waina tohp 7 deenās ismekleta un skaidribā iswesta. Truhkumu eeksch apriņķa komisiones ruļļeem ja-usdod turpat 2 nedeļu laikā. Kas scho laiku nokawe, tas tik tad taps dsirdehts, ka zaur ihpaschi swarigu eemeslu bij aiskawehts. Tee sewischķee sasaukschanas ruļļi teek wiswehlaki 1. Mai tai apriņķa komisionei eesuhtiti.

§ 119-122.Katrs pee sasaukschanas war tur meldetees, kur ir peerakstihts, jeb kur wiņam waj wiņa wezakeem ir nekustama mantiba jeb kur beidsamā laikā 3 pilnus mehneschus dsihwojis. Tee kas grib zitam apgabalam peedalitees, teem waijag to jau lihds 15. Janwar tai gadā, kur janahk preekschā, peemeldeht un to leezibu peenest; kas rewisiones ruļļōs rakstiti, teem japeemelde pee nowada waj pilsehta waldibas, ziteem sawās noliktās komisionēs. Par schahdeem isgahjejeem tiks ihpashi ruļļi westi, kas buhs klaht peeseeti sasaukschanas ruļļam.

§ 123-125. Kas dehļ skolu pabeigschanas grib deenest-eeschanu pakaweht, teem tas ja-usdod apriņķa komisionē un ja-usrahda leeziba, kahdā skolā eet un japeemelde, waj pehzlaikā grib deenesta eeschanu pehz lohschu wilkschanas isdariht jeb kā sawwaļneeks deeneht. Wiseem teem, kas war deenesta eeschanu pawilzinaht, waijag to 2 mehneschi preeksch sasaukschanas peemeldeht.

§ 126. Tee, kas war pawisam tapt atswabinati, jeb tik meera laikōs jeb kam ir rektes us deenesta pa-ihsinaschanu, teem japeeness apriņķa komisionē ta leeziba par kahrtu un amatu, kas to atswabinaschanu war dabuht, jeb to atestati, diplomu waj skohlas leezibu par to skohlu pabeigschanu jeb sinatnibu usrahdischanu eksamā.

(Turpmak tahlak).

Nr. 5. Treschdeenā, 30. Janwar (11. Februar).

§ 127-133. Tee saliktee un pahrraudsitee sasauzamo ruļļi ir lihds 1. Juli jau eesuhtiti ministerijai. Kara ministerija sinadama sawas rekruschu waijadsibas un atkal redsedama, zik katra apgabalā tahdu ir, kas pee lohsehm sauzami, nospreesch, zik nahk us katru guberņu; guberņas komisione atkal pehz listehm redsedama, zik katra apriņķī ir to sarakstito, isdala to waijadsigo skaitu us katru apriņķi un sasaukschanas weetu. Scho isdalischanu issludinahs zaur awisehm.

§ 134-139. Noliktā deenā wiseem teem, kas tohp eesaukti, buhs sawā lohseschanas weetā buht. Ne-eesaukti paleek 1) wisi kristig mahzitaji, 2) tee, kam skohlas labad pawilzinaschana atwehleta, 3) tee, kam us kreewu andeles kuģeem deenoht pawilzinaschana atļauta. Ja gruhtas slimibas un zitu leelu kawekļu dehļ eesauktais newar nahkt, tad japeesuhta peerahdischanas waj no daktera un polizejas jab mahzitaja waj pagasta wezakaja. Kuru wezums pawisam nesinams, tee tohp pehz azu mehra noswehrti.

§ 140-157. Kad ta apriņķa komisione ir isbraukusi us lohseschanas weetu, tad wiņa ņem wisus tohs ruļļus preekschā; tee tohp wiseem klaht esoht preekschā lasiti, teek isteikts, kahdi ir atswabinati waj us turpmak atlikti un kamdehļ. Wisu zitu skaits tohp kopā saskaitihts un tik pat dauds lohschu sihmites sagatawotas; sapulzetee tad nu eet pee lohseschanas. Papreekschu jalohse, pehz kuras rindas ees pee ihstahs lohseschanas. Ja lohseschana nau weenā deenā pabeidsama, tas lohschu kaste tohp aissehģeleta un apwakteta, kamehr to otrā deenā taisa waļā. Kad lohschu wilkschana pabeigta, tad komisione sauz weenu pehz otra pehz nummura preekschā un pahrrauga, waj deenestam ir derigs. Kas peeness daktera leezibu, ka ir pilnigi wesels, tas netohp wairak ismeklehts. Jad tā wisi leelo ruļļu nummuri zauri eeti un wehl truhkst pee ta dohdama skaita, tad tāpat pehz nummureem ņem tahlaki klaht to atlikto trescho, otru un beidsot ari to pirmo schķiru (ir pat weenigus dehlus), kamehr skaits ir sadabuhts. Slimeeki ar gruhti isschķiramahm slimibahm tohp us laiku lasaretēs likti.

Kad dakteri weenu rekruti nosauz par nederigu, tad katrakm komisiones lohzekļam ir brihw protokolē apleezinaht, ka isbrahķetais ir derigs. Tahdas strihdes leetās isbrahķetais tohp wehl reis pahrmeklehts guberņas komisionē, schi war ari tahdus preekschā aizinaht, par kureem apriņķa komisiones lozekļi bij wisi weenis prahtis. Tas nospreests rekruschu skaits wisadi janodohd krohņam. Tee, kas tuhdaļ jeb pehz tahlakas ismekleschanas par derigeem atrasti, tohp tuhdaļ krohņam nodohti. Kad no teem, kas bij lasaretēs likti, jeb stahweja apaksch teesas, jeb kas nebij nahkuschi jeb bij pabehguschi, kad no teem weens par derigu atkal atrasts un dabuhts, tad no teem ziteem paņemteem rekruscheem no beidsama sahkoht tohp waļā laisti un ratņikeem peeskaititi, tikpat dauds, zik weetā ir eedabuti. Wisi no tahs lohseschanas atlikuschee, ja isskatahs derigi, tohp pee ratņikeem peeskaititi.

- Apriņķa komisione beidz sawu darbu ar to, ka wisi peeņemtee tohp issludinati un pee swehreschanas noraiditi. Us guberņas komisiones atwehleschanu tee wehl us kahdu laiku war eet us mahjahm, tik nospeestā laikā un weetā teem waijag atkal sapulzetees, ka war staht deenestā.

§ 158-159. Kas ruļļos bij palizis ne-eerakstihts un lihds lohseschanas deenai nau pats usdewees, to nelaisch wairs pee lohschu wilkschanas un nodod tāpat, ja tik irr derigs.

§ 160-170. Katrs, kas pee lohsehm bijis, dabuhn apleezinaschanas rakstu, waj ir pawisam nederigs deenestam, waj pee ratņikeem peeskaitihts, waj tam atwehlehts deenestā eeschanu pawilzinaht. Tahs daschadas isdohschanas pee lohseschanas (kohrteļi, lohses u.z.) maksahs kronis. Teem, kas deenestā stahj, waijag atnahkt pilnigā meesas apģehrbā un kahju uswalkā, tiklihds kā ir deenestā eeņemts, tad sahkahs kroņa gahdaschana.

§ 171-196. Par sawwaļneekeem. Kas paschi no sewis eet deenestā, teem waijaga wisumas 17 gadus wezeem buht un ja wehl nau pilnōs gados, tad peenest wezaku jeb kuratoru atwehleschanu; pehz weselibas teem waijag derigeem buht, usrahdiht leezibu, ka ir augstakas skohlas (no 1. un 2. schķiras) zaurigahjuschi jeb ihpaschā eksamā usrahdijuschi tahs sinaschanas, ko peeprasa. Sawwaļneeki ir 3 daļās dalami: 1) Kas uniwersitetes jeb tahm lihdsigas skohlas zaurgahjuschi, teem kā sawwaļneekeem jadeen tik 3 mehneschi frontē; 2) kas ohtras klases skohlas (ģimnasijas) zaurigahjuschi, teem tad jadeen 6 mehneschi; 3) kas to no ministerijas nospreestu eksamu usrahdihs, deen 2 gadus. Reserwā tee pehz tam wisi paliks us 9 gadi. Sawwaļneeki war katrā laikā deenestā staht un ismekletees, kahdā pulkā grib deeneht; teem, kas gwardōs un jahjejōs iestahj, jagahda pascheem par sawu usturu, zitā kara spehkā gahdahs kronis, ja sawwaļneeks to peeprasa. Kas us sawu rehķinumu usturahs, tam brihw sawā pascha kohrtelī dsihwoht, ja wirsneeziba to ihpaschi ne-aisleeds. Sawwaļneeki sahk deeneht kā wisi ziti saldati, bet ar daschahm weeglinahschanahm, wiņi nesihs sawu ihpaschu sihmi. Sawwaļneeks war tapt par unterofizeeru pehz sawas mahzibas dsiļuma waj pehz 2, waj 4, waj 12 mehneschi; tahlak war tapt par ofizeeru pehz 3 waj 6 mehneschi, jeb 3 gadeem. – Sawwaļneeki war tikt us biļetehm atlaisti lihds 4 mehneschu laikam, bet schis laiks tohp no deenesta atrehķinahts. – Kas kuģineeku saldatōs eet kā sawwaļneeki, deen tik 2 gadi frontē un 5 gadi reserwā un war tāpati augstaki usdeeneht lihds wirsneekeem, tik ja-eet zaur eksamu. Ari schee sawwaļneeki war sawus pascha dsihwokļus ņemtees.

§ 197-211. isskaidro, kas ir jadara, kad grib suhdsibas zelt par lohseschanu, par apriņķa jeb guberņas komisioni.

§ 212-219. Kad tee, kas lihds schim no okladehm bij isņemti un rewisiones ruļļos ne-eerakstiti, aisneeds sawu 21. gadu un wisa schi gada laikā paschi ne-usdohdahs, tad teem nospreesch strahpi lihds 100 rbļ. Kas zaur paschu wainu sasaukschanas ruļļos truhkst un zaur to pasaude lohseschanas rekti, tee tohp, ja kara deenestam nau derigi, strahpeti ar zeetumu no 2-4 mehneschi. Kas nospreestā laikā nau klaht, kur deenestā gahjejeem ir jasapulzejahs, ja tee israhdahs par nederigeem, tad tohp strahpeti ar zeetumu lihds 3 mehneschi. Kas komisionē usdohdahs, ka ir slims ar paslehptahm kaitehm un lasaretē israhdahs, ka ir melus usdewis, tahds tohp saldatōs paņemts un dabuhn strahpi no saldatu wirsneecibas. Tee, kas no noliktas deenestā eestahschanas atraujahs un tohp ar waru eesuhtiti, zeesch ari wehl to strahpi, ka wiņu deenestlaiku nerehķina wis tuhdal, bet tik no ta nahkoscha 1. Juli waj 1. Janwar.

§ 220-224. peemin wisas tahs sohdibas, kahdas ir noliktas us to, kur zaur meesas lozekļu maitaschanu kahds raudsitu palihdseht, ka war no deenesta atraisitees. Beidsot wiseem behgļu palihgeem un slehpejeem tohp peedraudehts, ka tee tiks pehz walsts likumu bahrguma sohditi.